MAISS definīcija Latviešu valodā:
MAISS
vīriešu dzimte
- 1
No mīksta materiāla (auduma, plastikāta, papīra u. tml.) darināts priekšmets – salokāma četrstūraina tilpne beramu vielu, sīku priekšmetu pārvadāšanai un uzglabāšanai.
- Audekla, brezenta, papīra, plastikāta maiss
- Maisa gals
- Aizsiet, aizšūt maisu
- Tukšs, pilns, caurs maiss
- Iebērt maisā miltus
- Salikt maisā darbarīkus
- Izpurināt maisu
- Miltu, cukura maiss
- Viņam drēbes karājas kā maiss
- 2
Aptuvena beramu vielu mērvienība.
- Maiss cukura
- Sabērt pagrabā desmit maisu kartupeļu