MAISS definīcija Latviešu valodā:

vīriešu dzimte

• 1

  No mīksta materiāla (auduma, plastikāta, papīra u. tml.) darināts priekšmets – salokāma četrstūraina tilpne beramu vielu, sīku priekšmetu pārvadāšanai un uzglabāšanai.

  Miltu, cukura maiss Viņam drēbes karājas kā maiss
  • Audekla, brezenta, papīra, plastikāta maiss
  • Maisa gals
  • Aizsiet, aizšūt maisu
  • Tukšs, pilns, caurs maiss
  • Iebērt maisā miltus
  • Salikt maisā darbarīkus
  • Izpurināt maisu

• 2

  Aptuvena beramu vielu mērvienība.

  • Maiss cukura
  • Sabērt pagrabā desmit maisu kartupeļu