MAISS definīcija Latviešu valodā:

MAISS

vīriešu dzimte

  • 1

    No mīksta materiāla (auduma, plastikāta, papīra u. tml.) darināts priekšmets – salokāma četrstūraina tilpne beramu vielu, sīku priekšmetu pārvadāšanai un uzglabāšanai.

    • Audekla, brezenta, papīra, plastikāta maiss
    • Maisa gals
    • Aizsiet, aizšūt maisu
    • Tukšs, pilns, caurs maiss
    • Iebērt maisā miltus
    • Salikt maisā darbarīkus
    • Izpurināt maisu
    • Miltu, cukura maiss
    • Viņam drēbes karājas kā maiss

  • 2

    Aptuvena beramu vielu mērvienība.

    • Maiss cukura
    • Sabērt pagrabā desmit maisu kartupeļu