MĀCĪBA definīcija Latviešu valodā:

MĀCĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Filozofisko, ētisko vai citu (teorētisku) atziņu kopums; doktrīna.

    • Darvina mācība
    • Muhameda mācības piekritēji, sekotāji

  • 2

    Zinātniska vai pedagoģiska disciplīna, kurss; priekšmets (izglītības iestādē).

    • Valodas mācība
    • Mašīnu mācības pamati
    • Ierindas mācība
    • Dabas mācība

  • 3

    dsk Mācīšana, mācīšanās, izglītošana, izglītošanās.

    • Mācību gads, ceturksnis
    • Mācību iestāde, mācību līdzekļi
    • Mācību plāns, programma, metodes
    • Mācību spēki
    • Mācības notiek latviešu valodā
    • Sākt, beigt mācības

  • 4

    Apmācība.

    • Amata mācība
    • Nodot mācībā pie galdnieka

  • 5

    Paša rīcības sekas, no kā gūst pieredzi, arī sods.

    • Dabūt mācību
    • Tā viņam būs mācība uz visu mūžu