MĀCEKLIS definīcija Latviešu valodā:

MĀCEKLIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks (jaunietis), kas mācās arodu.

    • Galdnieka māceklis, namdara māceklis, drēbnieka māceklis
    • Veikala māceklis
    • Mācekļa laiks, gadi

  • 2

    Kādas mācības, arī tās veidotāja piekritējs, sekotājs.

    • Kristus mācekļi