LŪŽŅA definīcija Latviešu valodā:

LŪŽŅA

sieviešu dzimte

  • 1

    Nolauztu sakritušu koku, nolauztu zaru kopums; vieta, kur ir daudz sakritušu, samestu zaru, koku.

    • Pēc vētras mežs bija pārvērties lūžņā

  • 2

    Lietošanai nederīgu, nekārtīgi samestu lietu kopums; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.