LIECĪBA definīcija Latviešu valodā:

LIECĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Kādas personas (apstiprinošs vai noliedzošs) izteikums par kādu viņai zināmu (redzētu vai dzirdētu) notikumu, faktu.

    • Mutvārdu vai rakstiska liecība
    • Nepatiesa, viltus liecība
    • Pēc aculiecinieka liecības

  • 2

    Priekšmets, dokuments u. tml., kas noder par apstiprinājumu, pierādījumu (kam).

    • Pagātnes liecības
    • Izrakumi ir vērtīga liecība par pagātnes kultūru

  • 3

    Izglītības dokuments, kas atspoguļo skolēna sekmes noteiktā mācību periodā (ceturksnī, semestrī, gadā).

    • Skolnieka liecība
    • Izsniegt liecības