LEPNUMS definīcija Latviešu valodā:

LEPNUMS

singular masculine noun

  • 1

    Pašcieņas, neatkarības apziņa.

    • Meitenes lepnums
    • Salauzt kāda lepnumu

  • 2

    Apmierinātības, prieka izjūta (par ko tādu, kas ir saistīts ar sevi pašu).

    • Lepnums par savu tautu
    • Just lepnumu par savas komandas uzvaru

  • 3

    Tas, ar ko lepojas.

    • Dēls ir mātes lepnums
    • Labs rakstnieks ir tautas lepnums