LAUZT definīcija Latviešu valodā:

LAUZT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Liecot vai ar spēku sitot, triecot, dalīt (nost vai atsevišķās daļās, gabalos).

    • Lauzt kārti pušu
    • Lauzt zarus
    • Lauzt ledu, akmeņus
    • Lauzt kāju
    • Vētras lauzti koki
    • Lauztā intonācija

  • 2

    Bojāt, padarīt nederīgu (ar sitienu, triecienu u. tml.).

    • Lauzt rotaļlietas

  • 3

    Ar spēku celt, liekt u. tml.

    • Lauzt sviras galu uz augšu
    • Lauzt otram rokas atpakaļ
    • Lauzt celmus no zemes ārā
    • Lauzt durvis vaļā

  • 4

    Liekt (līniju) asā leņķī.

    • Lēca lauž gaismas starus
    • Lauzta līnija

  • 5

    pārnesta nozīme Pārvarēt, iznīcināt; krasi mainīt (ko novecojušu, pierastu).

    • Lauzt ienaidnieka pretestību
    • Lauzt spītību
    • Lauzt vecās tradīcijas, veco kārtību
    • Lauzt savu raksturu

  • 6

    pārnesta nozīme Pārkāpt (norunu, līgumu u. tml.).

    • Lauzt solījumu
    • Lauzt līgumu, zvērestu

  • 7

    pārnesta nozīme 3. pers Radīt sāpes; sāpēt (kaulos, locītavās).

    • Reimatisms lauž kaulus
    • Man visus kaulus lauž