LAUPĪT definīcija Latviešu valodā:

LAUPĪT

  • 1

    pārej. un nepārej Varmācīgi atņemt, piesavināties; nodarboties ar varmācīgu sveša īpašuma atņemšanu, piesavināšanos.

    • Laupīt svešās zemēs
    • Staigā apkārt laupīdams

  • 2

    pārnesta nozīme pārej Atņemt (kādam ko).

    • Laupīt iespēju
    • Laupīt godu
    • Laupīt mieru, prieku