LAIME definīcija Latviešu valodā:

LAIME

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Dziļa apmierinātības un prieka izjūta; apstākļi, stāvoklis, kas to izraisa.

    • Acis staro laimē (aiz laimes)

  • 2

    Veiksme, izdošanās, panākumi.

    • Laimes gadījums
    • Piedzīvot negaidītu laimi
    • Ticēt savai laimei
    • Viņam uzsmaidīja laime
    • Vēlēt laimes