LĀCIS definīcija Latviešu valodā:

LĀCIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Liels plēsēju kārtas zīdītājs ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu un strupu asti.

    • Brūnais lācis, pelēkais lācis
    • Baltais lācis
    • Lāču midzenis
    • sarunvalodas vārds Guļ kā lācis
    • Lāču beka