LABSAJŪTA definīcija Latviešu valodā:

LABSAJŪTA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba sajūta; veselība u. c. faktori, kas ir šāda psihiska stāvokļa pamatā.

    • Labsajūtā (aiz labsajūtas) smaidīt
    • Apvaicāties par kāda labsajūtu