LABIEKĀRTOT definīcija Latviešu valodā:

LABIEKĀRTOT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Iekārtot (ko) tā, ka (tas) ir ērti, viegli lietojams, izmantojams.

    • Labiekārtot ciematu, pilsētu
    • Labiekārtots dzīvoklis