KURTĒT definīcija Latviešu valodā:

KURTĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Pāraugot, ilgi glabājoties, kļūt sausam, šķiedrainam, ar tukšu vidu (par sakņaugiem, to daļām).

    • Rāceņi, kāļi, siltumā stāvot, kurtē

  • 2

    Kūstot kļūt irdenam (parasti par sniegu, ledu).

    • Sniegs nogāzē sāk jau kurtēt