KURLMĒMS definīcija Latviešu valodā:

KURLMĒMS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.

    • Kurlmēms bērns

  • 2

    ar not. galotni lietv. nozīmē : kurlmēmais v.; kurlmēmā s. Cilvēks, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.

    • Kurlmēmo skola