KŪŅOTIES definīcija Latviešu valodā:

KŪŅOTIES

  • 1

    Neveikli, gāzelējoties kustēties, rosīties, virzīties.

    • Pa pagalmu kūņojās divi kucēni
    • Miglā kūņojās neskaidri stāvi
    • Kūņoties pa tumsu uz priekšu

  • 2

    kopā ar vārdiem «ārā», «laukā» Līst (no kūniņas ārā – par kukaiņiem); pārn. censties izkļūt, atbrīvoties (no kā sedzoša, aptveroša).

    • No kūniņas kūņojas laukā tauriņš
    • Bērns kūņojas ārā no segām
    • Kaķēns kūņojas ārā no siena klēpja