KULTŪRA definīcija Latviešu valodā:

KULTŪRA

sieviešu dzimte

  • 1

    Materiālo un garīgo vērtību kopums; šo vērtību kopums, kas saistīts ar kādu laikmetu, kādu tautu.

    • Materiālā kultūra
    • Antīkās pasaules kultūra
    • Cilvēces kultūras vēsture, attīstība
    • Izrakumos atklāts bagāts kultūras slānis
    • Kultūras centrs
    • Kultūras piemineklis
    • Kultūras mantojums
    • Kultūras nams, kultūras pils
    • Kultūras un atpūtas parks
    • Kultūras universitāte
    • Fiziskā kultūra
    • Kultūras slānis

  • 2

    Attīstības, pilnības pakāpe (kādā sabiedriskās darbības vai zināšanu nozarē); garīgā bagātība, inteliģence, sadzīves iemaņas.

    • Ražošanas kultūra
    • Augsta tirdzniecības kultūra
    • Sadzīves kultūra
    • Galda kultūra
    • Cilvēks ar augstu kultūru
    • Valodas kultūra

  • 3

    Paveids, suga (kultūraugiem); šā paveida, sugas augi.

    • Dienvidu, subtropu kultūras
    • Graudaugu kultūra, zālāju kultūra
    • Tehniskās kultūras
    • Salizturīga, viengadīga kultūra
    • Lauka kultūras
    • Zemstikla, lecekšu kultūras

  • 4

    Cilvēka radītajos apstākļos izaudzēta (mikroorganismu) kolonija; arī barotne šādas kolonijas audzēšanai.

    • Baktēriju kultūra

  • 5

    Ārpus dzīvā organisma, laboratorijas apstākļos izaudzēts (audu, šūnu) kopums; arī barotne šāda kopuma audzēšanai.

    • Audu kultūra
    • Šūnu kultūras