KRUSTS definīcija Latviešu valodā:

KRUSTS

vīriešu dzimte

  • 1

    Veidojums no diviem elementiem, divām līnijām, kas ir pārliktas šķērsām pāri viena otrai; šāda zīme, ornaments.

    • Krusta mezgls
    • Krusta velve
    • Ceļa krusts

  • 2

    Kristīgo reliģiska zīme, simbols – divas (vai vairākas) krustojošās taisnes; šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.

    • Koka krusts, marmora krusts
    • Kapa krusts, baznīcas krusts
    • Dziesmu grāmata ar krustu uz vāka
    • Mest krustu
    • Pārmest krustu, aizmest priekšā krustu (kam)

  • 3

    Ordenis, kas pēc formas līdzīgs šādai zīmei, veidojumam.

    • Jura krusts
    • Dzelzs krusts

  • 4

    Iekārta nāvessoda izpildīšanai – stabs ar šķērskoku augšdaļā, pie kura pienaglo vai piesien sodāmo.

    • Sist krustā

  • 5

    Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar āboliņa lapas vai ozolzīles shematisku attēlu; šās sugas kārts.

    • Krusta dāma, krusta kungs, krusta kalps, krusta devītnieks

  • 6

    sarunvalodas vārds vsk Grūtības, ciešanas, pārbaudījumi.

    • Katram savs krusts jānes
    • Tādu krustu!
    • Krusts un bēdas!