KRUNKOT definīcija Latviešu valodā:

KRUNKOT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Raukt krunkās (1); būt par cēloni, ka rodas krunkas (1).

    • Krunkot pieri

  • 2

    Vilkt (piem., drēbi) krunkās (2); būt par cēloni, ka veidojas krunkas(2); krokot.

    • Krunkot svārkus, krunkot blūzes piedurknes