KRONIS definīcija Latviešu valodā:

KRONIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Dārgakmeņiem greznota zelta vai sudraba galvas rota (vainaga veidā) – valdnieka varas simbols.

    • Karaļa kronis
    • Ķeizara kronis
    • Princeses kronis

  • 2

    novecojis vārds vai nozīme (arhaisms), pārnesta nozīme Valsts vara, valdība (monarhistiskā valstī).

    • Kroņa amats
    • Pildīt kroņa uzdevumus
    • Kroņa muiža, manta
    • Kroņa nauda
    • Pirkt kroņa zemi
    • sarunvalodas vārds Kroņa maize

  • 3

    sarunvalodas vārds Vainags.

    • Pīt kroņus
    • Veidot ābelei pareizu kroni

  • 4

    Redzamā (zoba) daļa mutē.

    • Mākslīgais kronis