KREKLS definīcija Latviešu valodā:

KREKLS

vīriešu dzimte

  • 1

    Trikotāžas vai viegla auduma veļas gabals, kas apņem ķermeņa augšdaļu un sniedzas pāri jostasvietai; apakškrekls.

    • Kokvilnas, triko krekls
    • Zīda krekls ar mežģīni
    • Adīts siltais krekls

  • 2

    Virs apakšveļas valkājams (parasti vīriešu) apģērba gabals ar piedurknēm; virskrekls.

    • Rūtains krekls
    • Balts, izšūts linu tautiskais krekls
    • Iestīvināt krekla aproces un apkaklīti
    • Darba krekls
    • Bruņu krekls
    • Izmesties vienā kreklā (vienos kreklos)