KRASTS definīcija Latviešu valodā:

KRASTS

vīriešu dzimte

  • 1

    Zemes josla gar ūdenstilpi; sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.

    • Jūras krasts
    • Upes, ezera krasts
    • Kalnains, līdzens krasts, staigns, krūmains krasts
    • Labais krasts, kreisais krasts
    • Piestāt laivu krastā
    • Izvilkt laivu krastā
    • Kāpt krastā

  • 2

    Saskares josla starp ūdenstilpi un sauszemi; mala, malas nogāze (reljefa padziļinājumam, piem., gravai).

    • Staigāt gar krastu
    • Noenkuroties netālu no krasta
    • Stāvs krasts, lēzens krasts
    • Senlejas krasts, gravas krasts
    • Iziet no krastiem

  • 3

    Sauszeme (pretstatā jūrai).

    • Krasta ļaudis
    • Krasta vējš
    • Vētras laikā zvejnieki palika krastā

  • 4

    Zeme, apvidus ūdenstilpes tuvumā; arī novads.

    • Mēs esam no Daugavas krastiem
    • poētisms Dzimtais krasts