KORUNDS definīcija Latviešu valodā:

KORUNDS

singular masculine noun

  • 1

    Ļoti ciets minerāls (alumīnija oksīds), kura daži paveidi ir dārgakmeņi (piem., safīrs, rubīns, topāzs).

    • Korunda kristāls
    • Korunda atradnes
    • Necaurspīdīgais korunds
    • Sīkgraudainais korunds