KONVERĢENCE definīcija Latviešu valodā:

KONVERĢENCE

sieviešu dzimte

  • 1

    Pakāpeniska pazīmju tuvināšanās, sakrišana (kam atšķirīgam, savstarpēji neatkarīgam); līdzīgu pazīmju rašanās (piem., neradniecīgām dzīvnieku sugām), dzīvojot līdzīgos vides apstākļos un pielāgojoties tiem.

  • 2

    Matemātikā – pazīme, ka (skaitļu, vektoru, funkciju) rindai ir galīga robeža; maiņas process, kurā rinda tuvojas šai robežai.