KONJUNKCIJA definīcija Latviešu valodā:

KONJUNKCIJA

sieviešu dzimte

  • 1

    Saiklis.

  • 2

    Loģikā – divu vai vairāku izteikumu savienošana ar saitiņu, kas atbilst saiklim «un».

  • 3

    Astronomijā – stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virzienā (skatoties no Zemes).