KOMUTATORS definīcija Latviešu valodā:

KOMUTATORS

vīriešu dzimte

  • 1

    Iekārta elektriskās ķēdes noslēgšanai un pārtraukšanai vai strāvas virziena maiņai ķēdē.

  • 2

    Ierīce telefona līniju savienošanai (telefonu centrālē).