KOLRĀBIS definīcija Latviešu valodā:

KOLRĀBIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Krustziežu dzimtas divgadīgs dārzenis ar cietu, ieapaļu, paresninātu stublāju – kacenu, ko lieto pārtikā un lopbarībai.

    • Stādīt, ravēt kolrābjus
    • Novākt kolrābjus

  • 2

    Šā auga paresninātais stublājs.

    • Sautēt kolrābjus
    • Rīvēti kolrābji