KOLBA definīcija Latviešu valodā:

KOLBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Stikla trauks ar garu kaklu un apaļu vai plakanu dibenu (ķīmijas laboratorijās); šādam traukam līdzīgs stikla veidojums (piem., spuldzei, termosam).