KNIKŠĶĒT definīcija Latviešu valodā:

KNIKŠĶĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt paklusu, aprautu troksni, kāds dzirdams, piem., lūstot sīkam, sausam zaram vai kam smalkam, cietam atsitoties (pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.

    • Knikšķ fotoaparāta slēdzis
    • Stikls karstumā plaisā knikšķēdams