KLUSĪBĀ definīcija Latviešu valodā:

KLUSĪBĀ

apstākļa vārds

  • 1

    Citiem nezinot, nepievēršot sev citu uzmanību; sevī, savās domās.

    • Viņi par to klusībā jau agrāk bija vienojušies
    • Klusībā priecāties