KLOĶIS definīcija Latviešu valodā:

KLOĶIS

vīriešu dzimte-ķa

  • 1

    Tehnikā – izliekts veidojums (kā) griešanai vai griezes kustības uztveršanai.

    • Kloķa vārpsta

  • 2

    Neliela svira.