KLIEGT definīcija Latviešu valodā:

KLIEGT

  • 1

    nepārej Radīt skaļas balss skaņas.

    • Kliegt aiz sāpēm, bailēm
    • Skaļi kliegt
    • Kliegt skaļā balsī
    • sarunvalodas vārds Kliedz tā, ka vai ausis plīst pušu
    • sarunvalodas vārds Kliedz kā traks
    • Dzērve, pūce, sīlis kliedz

  • 2

    nepārej. un pārej Ļoti skaļi runāt, teikt; skaļi saukt. «.

    • Uzmanību!» viņš kliedza
    • Tāds troksnis, ka jākliedz, lai cits citu sadzirdētu
    • Māte kliedz uz bērniem
    • Kliegt mājās ganus

  • 3

    pārnesta nozīme nepārej Skaļi paust sašutumu, neapmierinātību (ar ko).