KLIEDĒT definīcija Latviešu valodā:

KLIEDĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Panākt, būt par cēloni, ka (kas) klīst, gaist.

    • Vējš kliedē mākoņus, dūmaku

  • 2

    Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pamazām zūd, mazinās.

    • Ar savu pārliecību kliedēt otra šaubas
    • Kliedēt skumjas
    • Rīta blāzma kliedē tumsu