KLEPOT definīcija Latviešu valodā:

KLEPOT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Reflektoriski ar spēcīgu grūdienu izspiest gaisu caur sašaurinātu balss spraugu; būt tādam, kam izraisās klepus.

    • Bieži, skaļi, ilgi klepot
    • Viņš ir saaukstējies un klepo