KLAUDZOŅA definīcija Latviešu valodā:

KLAUDZOŅA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Ilgstošs īsu trokšņu kopums, kāds dzirdams, kam klaudzot; klaudzēšana.

    • Pakavu, ratu riteņu klaudzoņa