KLANĪTIES definīcija Latviešu valodā:

KLANĪTIES

  • 1

    Vairākkārt liekties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un uz augšu; vairākkārt tikt šūpotam, liektam uz leju un uz augšu.

    • Snaužot klanīties sēdeklī
    • Galva klanās augumam līdzi
    • Smagās vārpas klanās vējā

  • 2

    Vairākkārt paklanīties, piem., sveicinot, paužot cieņu.

    • Iztapīgi, zemu klanīties kādam
    • Klanīties līdz zemei

  • 3

    pārnesta nozīme Iztapt, izdabāt (kādam).

    • Es jau neiešu viņa priekšā klanīties
    • Viņš nevienam nemēdz klanīties