KLAKŠĶĒT definīcija Latviešu valodā:

KLAKŠĶĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt īsus, citu citam sekojošus trokšņus, piem., nelieliem cietiem priekšmetiem atsitoties (pret ko cietu); atskanēt šādiem trokšņiem.

    • Zirga pakavi klakšķ uz bruģa
    • Klakšķ skaitāmie kauliņi