ĶĒRCIENS definīcija Latviešu valodā:

ĶĒRCIENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Īslaicīga, vienreizēja skaņa, kāda dzirdama, kam ķērcot.

    • Vārnas ķērciens
    • Kraukļa ķērcieni