KERAMZĪTS definīcija Latviešu valodā:

KERAMZĪTS

vīriešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Šūnaini porains materiāls, ko iegūst, strauji apdedzinot viegli kūstošā māla iežus.

    • Izmantot keramzītu siltuma izolācijai