KAVĒT definīcija Latviešu valodā:

KAVĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Būt par cēloni, ka darbība, process notiek lēni, lēnāk nekā vēlams vai nenotiek pavisam; būt par cēloni, ka (kāds) veic ko lēni, lēnāk nekā vēlams vai neveic pavisam.

    • Darbu kavēja sliktais laiks
    • Kavēt otru darbā, mācībās

  • 2

    Nebūt, neierasties laikā; nebūt, neierasties (kādu laiku).

    • Kavēt mācību stundu sākumu
    • Vilciens kavē jau divdesmit minūtes

  • 3

    Neierasties, nepiedalīties (darbā, nodarbībās).

    • Kavēt skolu
    • Kavēt lekcijas

  • 4

    Vadīt, tērēt (laiku, parasti nelietderīgi).

    • Kavēt laiku ar sīkumiem
    • Nekavēt velti laiku sarunās