KAVĒJUMS definīcija Latviešu valodā:
KAVĒJUMS
vīriešu dzimte
- 1
vsk Paveikta darbība, rezultāts.
→ kavēt- Darba kavējums, nodarbību kavējums
- Maksājuma termiņa kavējums
- 2
Reize, laikposms, kad ir kavēts (kas).
- Viņam ir četri mācību kavējumi
- Izslēgt no kursiem par biežiem kavējumiem