KAUTRĪBA definīcija Latviešu valodā:

KAUTRĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Vispārināta īpašība.

    kautrīgs (1)
    • Klusēt aiz kautrības

  • 2

    Nedrošība, neērtības izjūta; mulsums.

    • Bez kautrības prasīt visu, kas vajadzīgs
    • Bez kautrības uzstāties publikas priekšā