ĶAUĶIS definīcija Latviešu valodā:

ĶAUĶIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Mušķērāju dzimtas neliels brūngani pelēks dziedātājputns.

    • Dārza ķauķis, svītrainais ķauķis, gaišais ķauķis