KAUČUKS definīcija Latviešu valodā:

KAUČUKS

singular masculine noun

  • 1

    Elastīga lielmolekulāra viela, ko iegūst no kaučukaugiem vai sintētiski; gumijas izejviela.

    • Dabiskais kaučuks, sintētiskais kaučuks
    • Kaučuka rūpniecība, pārstrāde
    • Mēģinājumi iegūt kaučuku no koksagīza
    • Kaučuka koks