KĀRUMS definīcija Latviešu valodā:

KĀRUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Ļoti garšīgs ēdiens vai dzēriens, kas (kādam) sevišķi garšo; arī saldumi.

    • Ķīselis zēnam bija lielākais kārums
    • Krējuma konfektes un šokolāde viņam ir liels kārums
    • Saēsties kārumus
    • Pēc kārumiem bērnam pusdienas vairs negaršo

  • 2

    Kāre.

    • Uznāca kārums pēc siļķes
    • Apmierināt kārumu