KARTUPELIS definīcija Latviešu valodā:

KARTUPELIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Nakteņu dzimtas viengadīgs kultūraugs ar zarainu stumbru un pazemes bumbuļiem.

    • Ātraudži un vēlie kartupeļi
    • Nopļaut kartupeļu lakstus
    • Kartupeļu puve

  • 2

    Šā auga pazemes bumbulis.

    • Rakt kartupeļus
    • Mizot, vārīt, cept kartupeļus
    • Miltaini kartupeļi
    • Kartupeļu biezenis, biezputra
    • Izēdināt kartupeļus cūkām
    • Kartupeļu milti
    • Iebiezināt ķīseli ar kartupeļu miltiem