KĀRTIES definīcija Latviešu valodā:

KĀRTIES

  • 1

    Darīt pašnāvību pakaroties.

    • Izmisumā viņš gribēja kārties

  • 2

    Liekties, būt izvirzītam, karāties (ārā no kurienes, pāri kam u. tml.).

    • Kārties pāri margām
    • Koku zari karas pāri sētai
    • Klintis karas pāri ceļam

  • 3

    Apņemt, saņemt (ko) un turēties (pie tā), karājoties uz leju.