KĀRTA definīcija Latviešu valodā:

KĀRTA

sieviešu dzimte

  • 1

    Viendabīgs veidojums, kas atrodas virs kā cita vai starp ko citu; slānis; arī josla.

    • Zem smiltīm bija bieza māla kārta
    • Virs piena nostājusies krējuma kārta
    • Zivis traukā saliktas kārtām
    • Samest kārtu kārtām
    • Izārdīt adīklī pēdējo kārtu
    • Adīt kārtām ar balto un zilo dziju

  • 2

    Secība; rinda; vieta rindā, secībā.

    • Alfabēta kārta
    • Vārdu kārta teikumā
    • Izstāstīt visu pēc kārtas
    • Pirmām (vispirmām) kārtām
    • Galvenām kārtām
    • Kārtas skaitļa vārds
    • Tagad būs viņa kārta
    • Zēns palaida garām savu kārtu
    • Pirmās kārtas mantinieki

  • 3

    lok. kārtā; apst. nozīmē Veidā.

    • Darīt ko piespiedu kārtā
    • Sodīt administratīvā kārtā

  • 4

    Noteikts daudzums patronu vai šāviņu, ko izšauj vienā paņēmienā; šādu šāviņu radītais troksnis.

    • Ložmetēja kārta, automāta kārta

  • 5

    Dzīvnieku sistemātikā – radniecīgo dzimtu grupa, apvienojums.

    • Primātu kārta
    • Grauzēju kārta
    • Plēsēju kārta

  • 6

    Noteikts posms (piem., pasākuma, procesa) norises secībā; šāda posma darbības rezultāts, gatavais objekts (piem., celtniecībā).

    • Sacensību piektā kārta
    • Konkursa pirmā kārta
    • Nodot ekspluatācijā celtnes pirmo kārtu

  • 7

    Gramatikā – darbības vārda kategorija, kas izsaka darbības subjekta un objekta attieksmes.

    • Darāmā kārta, ciešamā kārta

  • 8

    Sabiedrības grupa (piem., feodālismā), kas ar savu ekonomisko un tiesisko stāvokli atšķīrās no citām ļaužu grupām.

    • Muižnieku kārta, garīdznieku kārta
    • Kārtu monarhija
    • Kārtu privilēģijas

  • 9

    Pēc noteiktām pazīmēm apvienota cilvēku grupa; arī dzimums.

    • Būt pieaugušo cilvēku kārtā
    • Sieviešu kārtas pārstāves

  • 10

    sarunvalodas vārds Komplekts.

    • Veļas kārta, drēbju kārta
    • Uzšūt jaunu kārtu

  • 11

    novecojis vārds vai nozīme (arhaisms) Dzimte.

    • Nekatra kārta