KĀRS definīcija Latviešu valodā:

KĀRS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas izjūt kāri (piem., pēc kāda ēdiena, dzēriena); tāds, kam ir spēcīga tieksme (ko garšīgu, iecienītu dabūt).

    • Kārs zēns
    • Viņš ir kārs uz saldumiem

  • 2

    Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.

    • Kāri ēst, dzert
    • Skatīties kārām acīm
    • Kāriem skatieniem aplūkot ko

  • 3

    Tāds, kam ir liela vēlēšanās (ko iegūt, darīt).

    • Naudas kārs
    • Kārs uz grezniem priekšmetiem
    • Kāra uz izpriecām

  • 4

    Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.

    • Kāri klausīties stāstā

KARŠ definīcija Latviešu valodā:

KARŠ

vīriešu dzimte

  • 1

    Organizēta bruņota cīņa (starp valstīm, tautām vai sociālām grupām).

    • Aizsargāšanās karš, aizstāvēšanās karš
    • Agresīvs, iekarošanas karš
    • Zaudēt karu
    • Uzvarēt karā
    • Pasaules karš
    • Pozīciju karš
    • Ķīmiskais karš
    • Bakterioloģiskais karš, bioloģiskais karš
    • Kodoltermiskais karš
    • Pilsoņu karš
    • Partizānu karš
    • Brāļu karš
    • Krusta kari
    • Pieteikt karu
    • Doties karā
    • Kara draudi
    • Kara darbība
    • Kara briesmas
    • Kara lauks
    • Kara stāvoklis

  • 2

    ģen. kara, īp. nozīmē Tāds, kas saistīts ar bruņotajiem spēkiem, tiem raksturīgs.

    • Kara aviācija, kara flote
    • Kara kuģi, osta
    • Kara akadēmija
    • Kara noslēpums
    • Kara slimnīca
    • Kara ārsts
    • Kara orķestris
    • Kara tiesa
    • Lauka kara tiesa
    • Kara tribunāls

  • 3

    pārnesta nozīme Plaša, spraiga, ļoti aktīva darbība, arī nesaskaņas, strīds.

    • Ideoloģiskais karš, ekonomiskais karš
    • Karš pret analfabētismu
    • Aukstais karš
    • Nemitīgais karš ar nesekmīgajiem

kāri definīcija Latviešu valodā:

kāri

apstākļa vārds