KĀRPĪTIES definīcija Latviešu valodā:

KĀRPĪTIES

-os, -ies, -ās, -ījos

  • 1

    Ilgāku laiku kārpīt (ko).

    • Vistas kārpās pa dobi
    • Pie slitas piesietais zirgs nepacietīgi kārpās

  • 2

    Spārdīties, enerģiski kustināt locekļus; kārpot, spārdot (ko), virzīties (ārā), censties atbrīvoties (no kā).

    • Bērns kārpās gultiņā
    • Kārpīties ārā no kupenas
    • pārnesta nozīme Automašīna kārpās pa dubļiem

  • 3

    pārnesta nozīme, sarunvalodas vārds Intensīvi strādāt, rokot, rušinot (ko).

    • Sievas kārpās kartupeļu laukā
    • Visu dienu kārpīties pa dārzu