KĀRPĪT definīcija Latviešu valodā:

KĀRPĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Spēcīgi kasīt, raust (ar nagiem, kājām); raušot izsvaidīt, izvandīt (ko).

    • Vista kārpa dobi
    • Suns kārpa smiltis, ka put vien
    • Zirgs ar priekškājām kārpa zemi
    • Kārpīt vaļā aizbērto bedri

  • 2

    Spēcīgi kasot, raušot (ko), izveidot (iedobumu).

    • Suns kārpa tīrumā dziļas bedres